Vai spiediena maiņa var likt ausīm šķist aizsprostotām

Daudzi, kas ir jutīgi pret laika apstākļu maiņām, to sajūt lidojumā, braucot kalnos, ātrā liftā vai pat parastā dienā, kad tuvojas negaiss: pēkšņi ausis šķiet piepildītas, aizsprostotas vai kā klausītos zem ūdens. Skaņas kļūst slēgtas, var parādīties viegla sāpīte un vēlme žāvāties vai norīt lai „pops”. Tas ir viens no izplatītākajiem ikdienas sajūtu iemesliem, un tam ir skaidrs fizioloģisks pamatojums. Šajā rakstā paskaidrots, kāpēc tas notiek, kādu lomu spēlē atmosfēras spiediens un kāpēc dažiem cilvēkiem tas jūtamāk par citiem.

Īsā atbilde

Jā. Spiediena maiņa apkārtējā gaisā var likt ausīm šķist aizsprostotām. Sajūta rodas Eistahija caurules nespējā laikus izlīdzināt spiedienu vidusauss un ārējās vides starpā. Ja ārējais spiediens mainās ātrāk nekā caurule var reaģēt, pār bungādiņu izveidojas spiediena atšķirība un tā rada pilnuma vai aizsmakuma sajūtu.

Eistahija caurule un vidusauss

Vidusauss ir neliela gaisa piepildīta telpa aiz bungādiņas, un vienīgais savienojums ar ārpusi ir Eistahija caurule, kas ved līdz deguna aizmugurei un rīklenei. Parasti caurule ir aizvērta un īsi atveras, kad jūs rītat, žāvājaties vai ko košļājat, tā ļaujot gaisam ieplūst vai izplūst un saglabājot spiedienu līdzsvarā. Ja vārsts atveras bieži un viegli, bungādiņa var brīvi svārstīties un jums ir laba dzirde.

Fizika saprotamā valodā

Kad apkārtējais spiediens krītas, gaisa kabata vidusauss vēlas izplesties, un kad spiediens pieaug, tā tiek saspiesta. Tā kā vidusauss atrodas kaulā, tas nevar vienkārši izstiepties vai sarauties, tāpēc rodas atšķirība pār bungādiņu. Ceļojot uz augšu, izlīdzināšanās bieži notiek vieglāk, jo iekšējais gaiss var iztecēt, taču nolaišanās prasa aktīvu rīcību, piemēram, norīšanu vai žāvāšanos, lai gaiss atgrieztos.

Ikdienas laika spiediens pret lidojumiem un niršanu

Mēroga atšķirība ir būtiska. Lidmašīnas nolaišanās, niršana vai ātra augstuma maiņa rada straujus spiediena posmus, kas viegli pārslogo lēni atverojošu Eistahija cauruli. Parastās laikapstākļu izmaiņas notiek lēnāk un parasti ir pārāk mazas, lai veselai ausij radītu problēmas, taču, ja caurule jau ir iekaisuša vai sašaurināta, pat mērens laika spiediena pavērsums var izraisīt pazīstamo aizsprostojuma sajūtu.

Kas padara ausis jutīgākas

Eistahija cauruli klāj mitra gļotāda, tāpēc viss, kas to uzbriestina, var sašaurināt vai aizslēgt atveri: saaukstēšanās, alerģijas, sinusa iekaisums un sauss gaiss. Bērniem caurule ir īsāka un horizontālāka, tāpēc viņiem ir lielāka tendence sajust spiediena izmaiņas. Cilvēkiem ar hronisku caurules disfunkciju, biežiem ceļojumiem ar lidmašīnu vai niršanu šīs sajūtas var būt plašākas.

Kā ausis pašas izlīdzina spiedienu un vienkārši paņēmieni

Bieži vien sūdzība pāriet tūlīt, tiklīdz Eistahija caurule atveras. Rīšana, žāvāšanās un košļāšana ir dabiskas darbības, kas to veicina. Ir arī maigs paņēmiens, ko daudzi pazīst kā Valsalvas manevru:

Kad vērsties pie ārsta

Ja aizsprostojums un dzirdes pasliktināšanās nepāriet vairākas stundas vai ieilgst vairākas dienas, ja parādās stipras sāpes, izdalījumi, asiņošana vai pēkšņa dzirdes zuduma pazīmes, meklējiet medicīnisku palīdzību. Retos gadījumos nelīdzināts spiediens var izraisīt šķidrumu aiz bungādiņas vai bojājumu.

Noslēgums

Ausīs «aiziet» pārsvarā normāla fizioloģiska iemesla dēļ: vidusauss ir noslēgta gaisa telpa un Eistahija caurule ir tā regulējošais vārsts. Straujas, lielas spiediena izmaiņas ir visbīstamākās, ikdienišķas laika svārstības parasti netraucē veselai ausij, tomēr aukstums, alerģijas un sauss gaiss padara jūs jutīgāku. Sapratne par šo mehānismu palīdz mierināt, jo parasti sajūta ir īslaicīga un labojas, tiklīdz ausis «pops».

Avoti

• https://medlineplus.gov/ency/article/001064.htm
• https://medlineplus.gov/barotrauma.html
• https://www.enthealth.org/conditions/ears-and-altitude-barotrauma/
• https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK499851/
• https://my.clevelandclinic.org/health/diseases/22527-eustachian-tube-dysfunction
• https://www.hopkinsmedicine.org/health/expert-qa/eustachian-tube-dysfunction
• https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/8916865/