- Magnētiskā vētra ir Zemes magnētiskā lauka traucējums, nevis laikapstākļi
- To izraisa enerģijas izlādes no Saules, biežāk koronas masu izvirdumi CME
- Stiprums tiek novērtēts ar Kp indeksu 0–9 un G mērogu G1–G5
- Visredzamākā pazīme ir ziemeļblāzma; var tikt ietekmēta GPS, radio un satelīti
- Datus sniedz uzticamas iestādes, piemēram NOAA SWPC un GFZ
Kad dzirdam vārdu kombināciju "magnētiskā vētra", daudzi iedomājas negaisu, lietu vai dūmakas mākoņus. Tomēr magnētiskajai vētrai nav sakara ar laiku pie loga. Tā notiek kosmosā augstu virs mākoņiem, Zemes neredzamajā magnētiskajā burbulī. Šajā rakstā vienkārši paskaidrojam, kas īsti ir magnētiskā vētra, no kurienes tā nāk un kā zinātnieki to mēra.
Vētra kosmosā nevis debesīs
Oficiāli šādu parādību sauc par ģeomagnētisku vētru. Pēc NOAA definīcijas tā ir liels traucējums Zemes magnetosfērā. Magnetosfēra ir aizsargājošs magnētiskais lauks ap Zemi, kas novirza lielāko daļu lādiņnesošajām daļiņām, kuras virzās no Saules. Par vētru runā tāpēc, ka šis lauks tiek sakustināts un sakratīts, taču nav lietus, neuzsit vējš, ko varētu sajust. Tas ir tīri kosmisks notikums.
No kurienes viss sākas
Katra magnētiskā vētra sākas apmēram 150 miljonu kilometru attālumā uz Saules. Saules virsma burbuļo un pastāvīgi izsviež elektriski lādētas daļiņas sauktas par saules vēju. Reizēm Saule izdala daudz lielāku enerģijas izlādi. Galvenie vaininieki ir saules uzliesmojumi un koronas masu izvirdumi CME. CME ir milzīgas plazmas un magnētiskā lauka mākonis. Ja šāds mākonis tiek raidīts mūsu virzienā, tas ceļo cauri telpai un pēc dienas vai dažām dienām ietriecās Zemes magnētiskajā aizsargā.
Kā vētra nonāk līdz Zemei
Tas, vai atlidojušais mākonis izraisīs vētru, lielā mērā atkarīgs no tā magnētiskā lauka virziena. Ja ienākošā magnētiskā lauka daļa vērsta uz dienvidiem pretēji Zemes laukam, notiek magnētiskā rekonekcija. Šī saite atver pieeju un ļauj saules enerģijai daudz vieglāk ieplūst magnetosfērā. Jo vairāk enerģijas ieplūst, jo spēcīgāks traucējums un lielāka vētra.
Mērīšana un Kp indekss
Magnētiskās vētras ir neredzamas, tāpēc observatorijas visā pasaulē pastāvīgi mēra sīkas izmaiņas Zemes magnētiskajā laukā. No šiem mērījumiem aprēķina Kp indeksu, kas svārstās no 0 līdz 9. Kp 5 vai vairāk norāda uz ģeomagnētisku vētru. Indekss tiek veidots trīs stundu logiem un kopš 1997. gada oficiālo globālo Kp aprēķina GFZ Niemegk observatorijā. MeteoStorms balstās uz datiem no NOAA SWPC un GFZ.
G mērogs un sekas
Lai saprotamāk izklāstītu intensitāti, NOAA pārvērš Kp vērtības G mērogā no G1 līdz G5. G1 ir mazi traucējumi, kurus lielākā daļa cilvēku nepamanīs. G5 ir retums, kas var radīt auroras redzes tālu no poliem un ietekmēt tehnoloģijas uz zemes un orbītā. Spēcīgas vētras var traucēt radio sakarus, samazināt GPS precizitāti, palielināt satelītu berzi un, ekstrēmos gadījumos, ietekmēt elektroenerģijas tīklus.
Kāpēc to uzrauga
Zināt par magnetiskajām vētrām nozīmē labāk plānot tehniskos riskus un arī plānot auroru novērošanu. Daudzi cilvēki vienkārši interesējas, citi seko aktivitātei personisku iemeslu dēļ. Pētījumi par to, vai ģeomagnētiskā aktivitāte ietekmē cilvēku pašsajūtu, turpinās, tāpēc MeteoStorms nodrošina datus, neizdarot veselības apgalvojumus. Ja jūtat ilgstošas simptomas, konsultējieties ar ārstu.
Avoti
- NOAA Space Weather Prediction Center — Geomagnetic Storms
- NOAA Space Weather Prediction Center — Planetary K-index
- NASA Science — Coronal Mass Ejections and Space Weather
- GFZ Helmholtz Centre for Geosciences — Geomagnetic Kp index
